9 postoši paradumi, no kuriem jau SEN vajadzēja ATBRĪVOTIES

SLIKTI PARADUMI

Katru gadu, tam sākoties, mēs kaut ko apņemamies – kaut ko sākt vai kaut ko beigt, lai mainītu savu dzīvi uz labo pusi. Un tomēr – gadu no gada ir atkal jaunas un jaunas lietas, ko mainīt. Lūk, 9 nejauki ikdienas paradumi, no kuriem jau sen bija laiks atbrīvoties, lai justos labāk, laimīgāk, lai dzīve šķistu krāsaināka, sejā biežāk iezagtos smaids un līdz ar to – mirdzums acīs! 

DZĪVOŠANA PAGĀTNĒ. Kaut kādās pagātnes lietās, vietās, situācijās, cilvēkos, notikumos… Vienīgais, ko tu šādi dari – tu palaid garām šodienu, tu riskē neredzēt to burvību, tās iespējas un brīnumus, ko var atnest katra jauna diena! Jā, tur atpakaļ varbūt tiešām bija labi, labāk kā tagad. Un tomēr – tu nekad nezini, kas tevi sagaida, varbūt tur priekšā ir vēl daudz labāk. Nepalaid to garām!

ISAISTĪŠANĀS/BŪŠANA POSTOŠĀS ATTIECĪBĀS. Pieņemt lēmumu aiziet no kāda dzīves vai izslēgt kādu no savas dzīves, var būt neticami grūti. Un neticami vērtīgi reizē. Ja tu ieklausīsies sevī, tu ātri radīsi atbildi uz jautājumi – esi vai neesi iesaistījusies postošās attiecībās. Attiecībās, kurās nav izaugsmes. Attiecībās, kas ved uz… nekurieni. Vai tiešām tev ir tik daudz dzīves laika, lai to šādi tērētu?

ATTAISNOJUMU MEKLĒŠANA. Nē, tu tam neesi pārāk veca, arī ne pārāk nogurusi, neveikla, nezinoša u.tml. Tie visi ir tikai attaisnojumi. Attaisnojumi, lai kaut ko nedarītu, nepamēģinātu, palaistu garām. Un bieži vien tam apakšā ir vienkārši slinkums, bailes, mēģināšana ielīst aliņā, lai neviens netraucē. Mēģini tikt tam pāri, lai nākamo reizi, kad jādodas uz sporta zāli vai ar draudzenēm uz branču, tu nebūtu ne nogurusi, ne aizņemta (ar nezin ko). Tā, kas savu dzīvi spēj padarīt kvalitatīvāku un interesantāku, esi tikai tu pati!

SEVIS NEMITĪGA NOSODĪŠANA. Protams, katrs no mums sev kādreiz kaut ko pārmet, tomēr – neesi sev tikai soģis un tas, kurš kaunina. Sevi vajag arī mīlēt, cienīt, iedrošināt, paslavēt un piedot, ja kaut kas tomēr nav sanācis, kā iecerēts. Ja tu sevi nemīlēsi un necienīsi, negaidi to no citiem. Banāli, bet tieši tā tas dzīvē strādā. Paskaties, kur tiek tie, kas ir par sevi pārliecināti un lepni, un – kur paliek tie, kas sevi nicina un novērtē pārāk zemu.

CENŠANĀS PAR KATRU CENU IEDERĒTIES. Bieži vien sirdī jūtot, ka patiesībā tur vienkārši neiederas. Ja jūti, pieņem to un dzīvo tālāk! Gan arī tu atradīsi tos, kuri domā līdzīgi tev! Jo lauzt sevi un būt ar tiem, kam nemitīgi kaut kas jāpierāda, ir taisns ceļš uz neapmierinātību ar dzīvi kopumā, ar sevi, ar visu apkārt notiekošo. Pamēģini citādāk, pamēģini nebaidīties un aiziet no tiem, kas nav “tavējie”! Vai – vismaz distancēties.

PARĀDU KRĀŠANA. Gan finansiālu, gan emocionālu un jebkādu citu parādu krāšana. Jo vairāk parādu krāj ar domu, ka gan jau kaut kad atdosi, gan jau kaut kad atdarīsi, jo grūtāk dzīvot. Tā vietā, centies visu lēnām atdot un atdarīt. Tu sajutīsi brīvību, jaunu elpu, iedvesmu. Dzīvo sev uz sava, ne citu rēķina un tu sajutīsi, ka sāc kontrolēt savu dzīvi. Un tā ir sasodīti laba sajūta!

SEVIS NEMĪLĒŠANA/NERŪPĒŠANĀS PAR SEVI. Nav laika kārtīgi izgulēties, nav laika kārtīgi (vai – veselīgi) paēst. Nav laika aiziet uz sports zāli vai pastaigā ar suni, un galu galā – vakarā ir tāds nogurums, ka vienkārši nesanāk laika noņemt kosmētiku no sejas… Tu jau pati saproti, uz kurieni tas ved. Vienīgais cilvēks, kam tu šādi dzīvojot dari pāri, esi tu pati. Un – kā vārdā? Lai kaut ko nenokavētu, lai vairāk padarītu? Bet – vai tas viss ir svarīgāks, vērtīgāks un labāks par tevi pašu?

ĻAUŠANĀS BAILĒM UN NEDROŠĪBAI. Jā, pasaule ir biedējoša vieta. Ar biedējošiem piedāvājumiem, iespējām, notikumiem. Viss jaunais un negaidītais šķiet tik neparedzēts, tik svešs, tik ļoti ne tev domāts. Visvieglāk ir palikt savā kastītē, neizkāpt no tā rāmīša, kas ir tev apkārt. Bet visas lielās lietas visbiežāk notiek tad, kad cilvēks pārvar sevi un izkāpj no tās savas drošības, no komforta zonas. Un – izrādās spēj paveikt to, ko pats nekad nebija domājis! Varbūt – ir vērts pamēģināt?

PIEĶERŠANĀS VECAJAM, BET NEVAJADZĪGAJAM. Tas attiecas gan uz lietām, gan domām, emocijām, notikumiem… Jā, daļēji tā ir tā pati dzīvošana pagātnē. Tas ir tas, kas tevi visu laiku velk atpakaļ, kas neļauj iet uz priekšu. Bet dzīve iet uz priekšu un tev jāiet tai līdzi ar plaši atvērtām acīm, lai redzētu, ieraudzītu, paņemtu, piedzīvotu, izmantotu, sagaidītu, baudītu un galu galā – tvertu dzīvi. Jo – tā skrien sasodīti ātri un tur beigās būtu forši atcerēties to, ko izmantoji un piedzīvoji, nevis nožēlot to, ko palaidi garām.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s